Lielā tūre pa Horvātiju Melnkalni Bosniju un Hercegovinu


Pats piepildītākais ceļojums pa Melnkalni ar atpūtu pie Adrijas jūras. Iespēja redzēt pašu ievērojamāko klosteri Balkānos, pašu dzilāko kanjonu Eiropā, pašu lielāko ezeru, pašu augstāko tiltu, pašu lielāko cietoksni...
Ceļojums ar autobusu. 12 dienas. Bez nakts pārbraucieniem.
Dzīvošana mūsdienīgā, komfortablā 3-4* viesnīca pa 2-3 cilvēkiem numuriņā. Brokastis un vakariņas ( “zviedru galds”) iekļautas cenā.



CENĀ IEKĻAUTS:

Brauciens pa maršrutu ar grupas vadītāju 
3 naktis tranzīta viesnīcās ar brokastīm 
7 naktis 3* viesnīcā ar brokastīm un vakariņām


EKSKURSIJU PAKETE - 220 (235) EUR, bērniem 100 (115) EUR:


EKSKURSIJAS:

Ekskursija uz Stonu – Korčulu ( ieskaitot kuģīša biļetes ) – 40 EUR, bērniem – 20 EUR
Ekskursija uz Melnkalni (ieskaitot kuģīša biļetes) – 40 EUR, bērniem – 20 EUR
Ekskursija Splitā, Trogirā un Omišā – 45 EUR, bērniem 25 EUR
Ekskursija uz Dubrovniku – 30 EUR, bērniem – 15 EUR
Ekskursija uz Bosniju un Hercegovinu (ieskaitot ieejas biļetes uz Kravices ūdenskritumiem) – 45 EUR, bērniem – 20 EUR
Ekskursija Brno – 10 EUR , bērniem 5 EUR
Ekskursija Bratislavā – 10 EUR, bērniem 5 EUR
Ekskursija Zadarā - 15 EUR, bērniem 5 EUR


PAPILDUS IZDEVUMI:

Medicīniskā apdrošināšana – 10 EUR (vecāki par 65 gadiem – 15 EUR)

Papildus (pēc vēlēšanās) apmaksā pusdienas un degustācijas ~ 40 (30) EUR:
- pusdienas restorānā ar foreli vai gaļas ēdieniem Hercegovinē – 10/12 EUR
- fišpikniks ar kuģīti pa jūras līci (ar pusdienām un vīnu) – 25 EUR, bērniem līdz 12 g.-15 EUR

PIEMAKSA par garantētu numuriņu viesnīcā "Adrija" ar balkonu un ar skatu uz jūru – 140 eiro (par DBL/ TWIN numuriņu uz 7 naktīm). Iepriekšēja rezervācija obligāta.



SVARĪGA INFORMĀCIJA:

Organizē - tūroperators Persona Tour
Tūristu datu maiņu, kuri ir reģistrēti ceļojumam, ir iespējams veikt ne vēlāk ka 7 dienas pirms ceļojuma sākuma.
Ja Jūsu izvēlētajā viesnīcā ceļojuma apstiprināšanas laikā nav brīvu vietu, tūroperatoram ir tiesības piedāvāt tūristam līdzvērtīgu vai augstāka līmeņa viesnīcu.
Grupas vadītājs - latviešu un krievu valodā.
Grupas vadītājam ceļojuma laikā ir tiesības mainīt un regulēt izbraukšanas laikus (nemainot programmu), kā arī laikus, kas atvēlēti ekskursijām un brīvajam laikam.
Sīkāku informāciju par izbraukšanu lūdzam skatīties sadaļā “Izbraukšanas grafiks” 1-2 dienas pirms ceļojuma.
Ja jums ceļojuma laikā ir plānota kāzu jubileja, dzimšanas dienas svinības u.t.t., kuras vēlaties pavadīt maksimāli komfortablos apstākļos, rekomendējam rezervēt numuriņu viesnīcā ar balkonu un skatu uz jūru. Neumas viesnīcās, kurās mēs uzturamies, visi numuriņi ir komfortabli, bet ne visiem ir balkons un skats uz jūru.



Maršruts:
Rīga – Polija (nakts viesnīcā) – Brno (Čehija) – Bratislava (Slovākija) – Zadara (Horvātija) – Neuma (7 naktis 3* viesnīcā ar brokastīm un vakariņām. Bosnija un Hercegovina) – Dubrovnika (Horvātija) – Boko-Kotoras līcis (Melnkalne) –Perasta (Melnkalne) – Dievmāte uz rifa (Melnkalne) - Kotora (Melnkalne) – Kravicas ūdenskritumi (Bosnija - Hercegovina) -Počiteļa (Bosnija - Hercegovina) – Blagaja (Bosnija -Hercegovina) – Mostara (Bosnija - Hercegovina) – Pelešacaspussala (Horvātija) – Korčula (Horvātija) – Stona (Horvātija) – Splita (Horvātija) – Trogira (Horvātija) - Omiša (Horvātija) – Zivju pikniks (Bosnija- Hercegovina) – Polija (nakts viesnīcā) – Rīga


Pasaules kultūrvēsturiskā mantojumā UNESCO ietverto objektu un objektu - UNESCO kandidātu saraksts, kurus iespējams apmeklēt mūsu tūres ietvaros:
- Splitas pilsētas vēsturiskais centrs un Diokletiana pils (Horvātija)
- Dubrovnikas vecpilsēta (Horvātija)
- Stonas kopienas un tās apkārtnes kultūrvēsturiskais ansamblis (Horvātija)
- Korčulas pilsētas vēsturiskais centrs (Horvātija)
- Dabas un kultūrvēsturiskais rajons Kotorā (Melnkalne)
- Vecā tilta rajons vēsturiskajā Mostaras centrā (Bosnija - Hercegovina)
- Vēsturiskā apmetne Počiteļā (Bosnija -Hercegovina)
- Arhitektūras un dabas ansamblis Blagajā (Bosnija - Hercegovina)


1. DIENA
Izbraukšana no Rīgas 6.00.Pārbrauciens cauri Polijai. Pusdienas pauze. Nakts viesnīcā.
2. DIENA
Mūsu ceļojums sākas ar otrās lielākās Čehijas pilsētas, Morāvijas galvaspilsētas – Brno apmeklējumu. Kopā ar vietēju gidu mēs dosimies aizraujošā ekskursijā pa pilsētu. Tās gaitā mēs redzēsim Morāvijas laukumu, Sv. Jakuba laukumu un baznīcu, Brīvības laukumu, Veco Rātsnamu, Kāpostu tirgu ar Parnasa struklaku un Ditrihšteinu pili, Šilingra laukumu, Dominikāņu laukumu.. Apskatīsim Čehijas nacionālos pieminekļus – Sv. Pētera un Paula baznīcu, Sv. Jakuba dominikāņu baznīcu, kurā atrodas katedra ar kritušajiem enģeļiem, kuru skaistās formas tēlnieks ieraudzīja sapnī.

Nākošā mūsu pietura ir Slovākijas galvaspilsēta Bratislava, kur mums ir ieplānota ekskursija ar vietējo gidu. Ekskursijas laikā pa mazo un mājīgo vecpilsētu mēs redzēsim Svētā Mihaela vārtus, kuri ir saglabājušies no 14 gadsimta, apmeklēsim Franciskāņu klosteri, no kura sākās vairāk nekā 400 gadu senā Habsburgu dinastijas vēsture Ungārijas karalistē. Redzēsim Arhibīskapa pili, kur tika parakstīts miera līgums ar Napaleonu, Veco Rātslaukumu, kur spīdzināja pirmo Bratislavas raganu, Karaļu palātas, Svētā Martina katedrāli, kur kronēja Habsburgu dinastijas karaļus un karalienes, kā arī Bratislavas cietoksni, no kura skatu laukuma paveras neaizmirstams skats uz Donavu.
Pēc ekskursijas pa pilsētu mums vēl atliks brīvais laiks, bet kur lēti un labi paēst pusdienas – mēs uzzināsim ekskursijas laikā.

Pievakarē ieradīsimies Horvātijas teritorijā.
Nakts viesnīcā.
3. DIENA
Savu ceļojumu šodien sāksim ar ekskursiju pa Zadaru - vienu no skaistākajām Dalmācijas pilsētām, savā laikā konkurējoša ar pašu Venēciju. Pilsētas liktenī negaidīts pavērsiens radās 1202.gadā, kad pateicoties Venēcijas dodža Enriko Dandolo intrigām Ceturtā krusta gājiena (1202.-1204.g.g.) vadoņi bija Venēcijai parādā un aplenca Zadaru. Kā liecina saglabājušies dokumenti, pēc divu nedēļu ilga aplenkuma labi nostiprinātā pilsēta-cietoksnis padevās un krustneši Zadaru izlaupīja.

Pāvests Inokentijs III noskaitās un atšķīra no baznīcas kā venēciešus – pilsētas sagrābšanas iniciatorus, tā arī krustnešus, kuri vadīja kristīgās pilsētas ieņemšanu. Tomēr drīz vien pāvests savu lēmumu mainīja. Svētajai Baznīcai bija nepieciešams iekarot Konstantinopoli, un Pāvests nodemonstrēja politisku tālredzību, atļaudams krustnešiem izmantot venēciešu floti, lai nosūtītu savus pulkus, bet nošķiršanu no baznīcas neatsauca.

Venēcieši savu panāca – ar pērkamo krustnešu šķēpiem tie novāca savu konkurentu tirdzniecībā no politiskās arēnas. Tomēr Zadara izdzīvoja – kā agrāk pirms, tā arī pēc nodevīgā aplenkuma. Šīs pilsētas īpatnība ir tā, ka viņa visas savas eksistences laikā nepārtraukti atradās dažādu valstu pakļautībā. Gluži kā teiksmainais putns Fenikss, daudzkārt sagrautā Zadara atkal un atkal cēlās no pelniem un drupām, saglabājot visdažādāko valstu un pat civilizāciju pieminekļus. Tas izskaidro arī pilsētas nosaukuma maiņu – līdz tā kļuva par Zadaru, pilsētu sauca par Idasu, Jaderu, Diadoru un Zaru.
Šodienas Zadaras pussala – pilsētas centrs, kurā saglabājušās visdažādāko kultūru pēdas. Te jāmin Sv.Trīssavienības baznīca, senā Foruma drupas, XIX gs. dzīvojamās ēkas, Romas Sv.Anastasijas katedrāle, pašas pilsētas sienas un unikālā kolekcija „Zadaras zelts un sudrabs”.

Bet ne tikai vēstures artefakti pievilina tūristus no visas pasaules. Jaunākais ievērības cienīgais objekts ir „dziedošā” krastmala, par kuras izveidošanu arhitekts Nikla Basičs saņēma Eiropas Savienības balvu. Tās ir pasaulē pirmās muzikālās ērģeles, kuras spēlē nevis cilvēki, bet okeāna viļņi. Ērģeles 2005.gadā izveidotas Zadaras krastmalā un izskatās kā parastas kāpnes, kas ved okeānā. Pašā krastmalā ir speciālas atveres, no kurām tad arī plūst skaņas. Šo jūras ērģeļu garums ir apm. 70 metri. Bet visinteresantākais sākas ar kāpnēm, kas atrodas zem ūdens līmeņa, un no kurienes tad arī rodas apbrīnojamās jūras skaņas. Pateicoties 35 dažāda diametra un garuma caurulēm un speciālām „svilpēm,” jūra rada gaisa spiedienu un spēj radīt skaņas, kas atkarīgas no viļņu ātruma. Līdz ar to skaņu savienojumi skan visdažādākās kombinācijās, bet vienlaicīgi arī visai harmoniski. Kad jūra ir mierīga, skaņas ir visai vienmuļas, bet kad ir viļņi, rodas interesanti skaņu savienojumi un ritms paātrinās. Ne velti ērģeles uzbūvētas tiešā ostas tuvumā – garām peldošie kuģi rada papildus viļņošanos un sākas pašas dabas radīta simfoniskā mūzika.

Netālu no ērģelēm atrodas vēl viens arhitekta Nikola Basiča izgudrojums ar dzīvi apliecinošu nosaukumu „Sveiciens saulei”. Šis izgudrojums sastāv no 300 stikla vairākslāņu paneļiem, kas izvietoti riņķa formā ar diametru 22 metri. Kad sākas brīnišķīgais Zadaras saulriets (pēc Alfreda Hičkoka domām tas ir vēl krāšņāks, kā Kalifornijā, tātad pasaulē skaistākais), riņķī iebūvētie gaismas elementi rada satriecošu krāsu spēli, vienotā ritmā ar Jūras ērģeļu skaņām pēc speciāli ieprogrammēta scenārija.
Zadara ir sevišķi romantiska tieši saulrietā. Tādēļ dienas vidū parasti pustukšā krastmala šajā laikā pildās ar tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem. Skalojas viļņi, kliedz kaijas, „dzied” visās varavīksnes krāsās zaigojošā krastmala.

Vakaru sagaidīsim jau Adrijas jūras piekrastē, pilsētā Neuma. Tā ir vienīgā apdzīvotā vieta Bosnijas – Hercegovinas teritorijā, kam ir izeja uz jūru. Mums vēl pietiks laika nelielai pastaigai un peldei jūrā, kas atrodas nedaudzu minūšu gājienā no viesnīcas, kurā mēs dzīvosim.

Komfortablo pilsētas pludmaļu garums šajā kūrortpilsētā sasniedz vairākus kilometrus. Neumā visu gadu ik diennakti kūsā dzīve: darbojas veikali, maiznīcas, krastmalas restorāni ar dzīvo mūziku... Taču tas neiespaido cenu līmeni: preču un pakalpojumu cenas Neumā ir vienas no zemākajām visā Adrijas piekrastē.
Nakts viesnīcā. 
4. DIENA
Adrijas piekrastē mostas agri. Mēs šo dienu sākam ar atpūtu – atvēsinošu peldi vai pirmo saulesstaru ķeršanu. Pāris stundu pludmalē iesākumam pietiek, lai iepazītos ar Adrijas jūras piekrasti. 

Šodien mūs gaida romantiska un gastronomiska izbraukšana uz Pelešacas pussalu, kur kopš neatminamiem laikiem audzē pašas garšīgākās austeres un gatavo pašu populārāko vīnu Horvātijā. 

Pussala ir slavena ne tikai ar austeru plantācijām un vīnu. Dubrovnikas republikai bija sāls ieguves un tirdzniecības monopols visā Balkānu pussalā. Sāli, kā vienu no republikas bagātības un varenības pamatiem, ieguva tieši šeit – pussalā. Bet, lai ienaidnieki nevarētu iebrukt un atņemt sāls raktuves, uz pussalas nodibināja Stonas pilsētu ar varenu aizsargmūri, kurš pilsētu tālredzīgi sadalīja 2 daļās Lielajā un Mazajā Stonā. Slavenā Stonas mūra celtniecību uzsāka 1334. gadā, kad Pelešacas pussalu iekļāva Dubrovnikas republikā. Pa mūra perimetru izvietoja 20 sargtorņus un 5 cietokšņus, bet pats Stonas mūra garums sastādīja 5,5 kilometrus. Kā lielākais aizsargmūris Eiropā, Stonas mūris atzīts par otro lielāko pasaulē pēc Lielā Ķīnas mūra. Un, ja Lielā Stona arī vēl šodien pazīstama kā vieta, kur no jūras ūdens iegūst sāli, tad Mazā Stona atrodas pie pasaulē vienīgā līča, kurā audzē ostrea edulis – mazas apaļas austeres, kas savā laikā auga arī Francijā, Kalifornijā un Japānā. 1930. gadā sērgas rezultātā tās izmira un saglabājušas tikai šeit. Tieši šo austeru dēļ Horvātijas varas iestādes aizliegušas līča tuvumā jebkādu, arī viesnīcu celtniecību.

Tālāk dosimies uz pussalas dienvidiem, brauksim cauri kūrortpilsētai Orebičai. Šeit Sv.Ilijas kalna pakājē no senseniem laikiem dzīvoja horvātu jūrnieku un kapteiņu dinastijas. Pilsētas vēstures sākums meklējams XVII gs vidū, kad kāds kapteinis no Bakarras Pelešacas pussalā uzcēla cietoksni un nosauca to par Orebiču. Turku un pirātu iebrukumu laikā cietoksnis tika sagrauts, bet ap to izveidojusies pilsēta tika iesaukta par kapteiņu pilsētu. Šeit pat ir atsevišķa iela „Kaliganovi” , uz kuras ir tikai kapteiņiem piederošas mājas.

Šeit beidzas autoceļš un sākas jūras pārceltuve, kas savieno Pelešacas pussalu ar mūsu tālāko ceļa mērķi – Korčulas salu. Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu – vispirms pelde, līdz sagaidām savu kuģīti, un tikai pēc tam ceļš atklātajā jūrā.
Svaigā jūras brīze patīkami atvēsina seju. Tieši kursā – gigantiskiem šaha torņiem līdzīgie Korčulas torņi. Tieši Korčulā 1254. gadā dzimis vēlākais slavenais ceļotājs Marko Polo.

Tieši pie šīs salas krastiem viņš kā Venēcijas republikas pavalstnieks piedalījās jūras kaujā starp Dženovu un Venēciju. Venēciešus sakāva, bet Marko Polo saņēma gūstā. Kas zina, vai Marko Polo sarakstītu slaveno, viduslaikos par bestselleru kļuvušo, „Grāmatu par dažādo pasauli” - stāstu par savu ceļojumu pa Āziju, ja nekristu dženoviešu gūstā ? Pēc viņa vārdiem cietumā sarakstītā grāmata kļuva par vienu no pirmajiem eiropiešu zināšanu avotiem par Āziju. Mūsdienās mājā, kurā dzimis Marko Polo, atrodas neliels muzejs. Marko Polo vārds pilsētā sastopams ik uz soļa – kafejnīcu nosaukumos, ceļojumu birojos un pat suvenīru veikalos.

Korčula ir vecākā pilsēta Adrijas jūras krastā, vecāka par Dubrovniku. Laikā no XII-XV gs Korčula vairākkārt pārgāja no vienām rokām otrās. To ir pārvaldījuši slāvu kņazi, Venēcija, Ungārija, Dženova. Tad neilgs neatkarības laiks, un Korčula kļuva par Dubrovnikas republikas sastāvdaļu… Kādu laiku Korčula piederēja Austroungārijas impērijai, pēc tam – Francijai.1807. gadā Korčulu uz īsu laiku iekaroja apvienotā krievu – melnkalniešu flote D.Seņavina vadībā. Korčulu okupēja Itālija, vēlāk tā bija Dienvidslāvijas sastāvā un no 1990.gada Korčula ir neatkarīgās Horvātijas daļa.
Visdziļākās pēdas Korčulas vēsturē atstājuši venēcieši. Tā, piemēram, tieši venēcieši uzcēla masīvos nocietinājumus. Šaurās viduslaiku ieliņas noved pie viscēlākās Korčulas celtnes – Sv.Marka katedrāles. Interesanti, ka katedrāles portālā redzamas kailas Ādama un Ievas figūras, kuras sagrābušas lauvas. Pašā katedrālē apskatāmas kaujas trofejas – dažādi šķēpi un alebardes, kuras korčulieši ieguvuši cīņās ar ienaidniekiem.

Pati pilsēta ir neliela, to var apiet 15-20 minūtēs, un pēc tam – var nopeldēties kristāltīrajā ūdenī pie varenajām viduslaiku pilsētas sienām vai arī pasēdēt ar slaveno Korčulas vīnu “Grk” vai “Poship”’ glāzi rokās kādā no krastmalas krodziņiem. Noteikti jāpasūta kāds zivju ēdiens! Un varam justies kā 7-tajās debesīs! Jāsaka, ka nevienā no Horvātijas pilsētām nejutīsimies tik brīvi un nepiespiesti kā Korčulā!

Atmiņai no Korčulas var iegādāties rotas no koraļļiem. Veikaliņa saimniece, kur šīs rotas tirgo, pati ar akvalangu nirst jūrā , lai tūristiem varētu piedāvāt dažādus jūras brīnumus.
Diemžēl ilgāk kavēties nevaram un jau drīz kuteris ar mūsu tūristiem uz klāja, līgani šūpojoties garāmejoša prāmja saceltos vilnīšos, jestri tuvojas Horvātijas sauszemei. Uz redzēšanos, Korčula!

Atpakaļceļā apstāsimies vienā no vīnkopības saimniecībām, lai nodegustētu vietējos reģiona vīnus. Mūs sagaidīs bagātīgi klāti galdi, un viesmīlīgie saimnieki mums piedāvās nobaudīt ne tikai baltos un sarkanos vīnus, bet arī dažādus uzlējumus un liķierus no dabīgiem augļiem, kā arī rakiju un travaricu. Šos dzērienus te varēsim arī iegādāties, protams, ja mums tie iepatiksies....
Nakts viesnīcā.
5. DIENA
Visiem labrīt! Laipni lūdzam mūsu autobusā!
Lielā tūre uz Melnkalni. Pa kalnu serpentīnu apbraucot Dubrovniku, mēs piestāsim skatu laukumā, kuru iecienījuši profesionāli fotogrāfi. Arī mēs varēsim iejusties profesionālu fotogrāfu lomā un veikt kādu foto sesiju. Šeit iespējams iegādāties arī oriģinālus suvenīrus – kā no smalka zirnekļu tīkla austus mežģīņu galdautus un lakatiņus.
Mūsu galamērķis ir Melnkalne. Ceļš ved pa piekrasti gar Boko-Kotoras līci – vienu no skaistākajiem līčiem pasaulē, kurš ietverts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Lielākais līcis Adrijas jūras krastā ir ievērojams dabas un vēstures objekts. Līcis 30 km garumā iestiepjas sauszemē, veidojot dabīgu un ērtu ostu kuģiem. Ne velti senie līča iedzīvotāji bija labākie jūrnieki un pirāti. Boka vecitāļu valodā nozīmē „mute” vai „rīkle”. Tik dzejiski šo pasakaini skaisto vietu nosaukuši jūrasbraucēji! Dabas skaistumu vārdos grūti izteikt. Grandiozi, burvīgi, pasakaini – tādiem epitetiem šo vietu apzīmē visi, kam vien palaimējies to redzēt.

Pirmā mūsu pietura būs gleznainajā Perastā, kura 18.gs. bija plaukstoša ostas pilsēta un galvenais kuģubūves centrs Adrijas jūras piekrastē. Šeit dzīvoja bagāti, pārtikuši cilvēki, kuģu īpašnieki un kapteiņi, kuri pilsētiņā ar 2000 iedzīvotajiem uzcēla 30 pilis un 20 baznīcas. Perastā bija arī pirmā Marka Martinoviča slāvu jūrskola, kurā 1698. gadā jūras zinības apguva 17 krievu mužniecības jaunekļi, ko uz šejieni bija nosūtījis Pēteris I.
Perastā sēžamies kuģītī un dosimies uz Sv. Dievmātes salu. Kā vēsta leģenda uz klints Boko-Kotoras līcī 1452.gadā divi jūrnieki no Perastas – brāļi Mortešiči atrada Dievmātes svētbildi un tā vienu no brāļiem izdziedināja no slimības. Ziņa par šo svētbildi un brīnumaino izdziedināšanos ātri vien apskrēja visu jūrnieku brālību. Jūrnieki nozvērējās uzcelt Svētās Dievmātes-jūrnieku aizstāves baznīcu. Apmēram 200 gadus vietējie iedzīvotāji un jūrnieki pie šīs klints noslīcināja ieņemtos pirātu kuģus un arī savu kuģu vrakus, bet saskaņā ar speciālu likumu katram garām peldošajam kuģim bija pienākums šeit iemest akmeni. Rezultātā vientuļās klints vietā šeit izveidojās paliela saliņa kuģa formā.

Uz mākslīgās salas uzcēla ļoti krāšņu katoļu dievnamu. Dievnama iekšpusi rotā jūrnieku Dievmātei dāvātās 2500 zelta un sudraba plāksnītes. Uz šīm plāksnītēm iegravēti jūras kauju skati, vētras un citi notikumi, no kuriem jūrnieki izglābušies, lūdzot Dievmātes palīdzību. Dievnama muzejā, kas vienlaikus ir arī dārgumu glabātuve un gleznu galerija, glabājas Debesu Vissvētākai Mātei ziedotās dāvanas. Sienas rotātas ar kuģu formā izveidotām eļļas lampiņām. Arī šīs eļļas lampiņas ir jūrnieku dāvanas pēc atgriešanās no tāla jūrasbrauciena. Dievnams darbojas joprojām un katru svētdienu tajā notiek laulību ceremonijas. Virs Dievmātes svētbildes visa siena noklāta ar līgavu ziedu pušķiem, tos viņas dāvā Dievmātei kā savas ģimenes laimes ķīlu.

Nākošā pietura ir senajā Kotorā, kura arī ietverta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un pazīstama kā visplašākais tirgus ar viszemākām cenām visā Horvātijas un Melnkalnes Adrijas jūras piekrastē. Kotoras pilsēta kā cietoksnis ir apjozta ar aizsargmūri. Virs rietumu Jūras vārtiem akmenī iecirsts bijušā Dienvidslāvijas vadītāja Josifa Broza Tito aforisms: „Sveša mums nevajag, bet savu neatdosim”. Aiz mūra redzamas senās, šaurās ieliņas ar tikpat senām celtnēm, veikaliem, kafejnīcām un restorāniem ar skatu uz jūru. Pilsētas centrā ir 3 baznīcas – vispazīstamākā ir 1166.gadā celtā Sv.Tripuna katedrāle, kurā glabājas mocekļa Sv. Tripuna pīšļi, kurus atgādāja no Konstantinopoles 9.gs. 

Pilsētas skaistumu īpaši pasvītro iespaidīgā fortifikāciju sistēma, kas tiek saglabāta kā pasaules kultūras mantojums. Sienu augstums ir līdz 20 m un platums līdz pat 15 m. Pie kam šīs sienas apjož ne tikai pašu Kotoru, bet stiepjas arī augstu kalnā līdz senajam Sv.Ivana cietoksnim. Līdz tam var nokļūt 30-40 min. laikā, bet tas ir to vērts – no cietokšņa atveras pasakains skats uz apkārtējiem kalniem, Kotoru un Kotoras līci. Bet tiem tūristiem, kam nav pa spēkam iekarot šo virsotni, pietiks veikt tikai daļu no ceļa, jo arī no 110 m augstumā esošās pamestās XV.gs. baznīcas laukumiņa paveras neaizmirstams skats.
Pēc pastaigas pa pilsētu, pusdienām un atpūtas pludmalē dosimies atpakaļ uz Neumu.
6. DIENA

Šodien kā pirmo mūsu ekskursijā apmeklēsim seno pilsētu Trogiru.

Trogira vārda pilnā nozīmē ir pilsēta-muzejs. III gs. pirms mūsu ēras grieķu kolonistu nodibinātā pilsēta atrodas uz salas, kuru ar cietzemi savieno vairāki tilti. Vecpilsēta atgādina kuģi, kas gatavojas doties jūrā. No venēciešu celtā Kamerlengo cietokšņa, kas  aizsargāja Trogiru no jūras puses, pilsēta ar savām palmu alejām un baznīcu torņiem redzama kā uz delnas. Viduslaiku Trogira ar savām romantiskajām ieliņām un burvīgo krastmalu rosina to skatīt vēl un vēl.

Trogirai  īpašu kolorītu piedod vietējais tirgus, kura labklājība balstās ne tikai uz vietējos pakalnos audzēto dārzeņu un augļu bagātīgo izvēli, bet arī tālu aiz Horvātijas robežām pazīstamo  stipro alkoholisko dzērienu – travaricas, orehovicas, višnevicas tirdzniecību.  Vīnogu rakiju vietējie iedzīvotāji nostādina uz dažādākām zālītēm, citroniem, plūmēm, bumbieriem. Nav divu pēc garšas vienādu uzlējumu. Tieši tādēļ tūristi parasti pēc vecpilsētas apskates dodas uz šo tirgu, sākumā degustē, degustē, pēc tam pērk, pērk...Gan sev kā pretsaaukstēšanās līdzekli, gan kā dāvanu draugiem. Gan garšīgi, gan oriģināli un arī galva pēc tam nesāp – visi vietējie dzērieni ir augstas kvalitātes.

Pēc nepilnas stundas ceļā mēs esam slavenā romiešu imperatora Dioklektiāna dibinātajā Splitā. Dioklektiāns bija vienkāršs zaldāts, kas ar savu prātu un šķēpu spēja nokļūt neierobežotas varas augstumos un vēlāk pats no tās atteicās. Dioklektiāns iegājis vēsturē kā Romas impērijas valstiskās iekārtas reformators un arī kā viens no visnežēlīgākajiem kristietības apspiedējiem. Jāatzīmē, ka atšķirībā no citiem romiešu imperatoriem Dioklektiāns neturējās pie varas un, nolicis savas pilnvaras, devās pavadīt mūža nogali dzimtajā Ilirijā, tagadējās Horvātijas teritorijā, kur bijušajam imperatoram 295.gadā tika uzcelta ap 30 tūkstošus kvadrātmetru plaša, grezna pils. Tā gan vairāk bija nocietināta kara apmetne, nevis pils. Tajā Dioklektiāns vientulībā pavadīja savas dzīves pēdējos 8 gadus. Uz ievērojamu Romas pilsoņu aicinājumu atgriezties un valdīt, Dioklektiāns esot atbildējis: ja tie redzētu, cik lieliski izauguši viņa paša stādītie kāposti, tad neapgrūtinātu ar šādu priekšlikumu.

Ar laiku Dioklektiāna pils, kuru UNESCO iekļāvis Pasaules kultūras mantojuma dārgumu uzskaitē, pārvērtusies par pilsētu – nocietinājumu un kļuvusi par galveno Splitas ievērības objektu.

Pats pilsētas nosaukums ir izmainīts latīņu vārds „Palatium”, t.i. pils. Pils teritorijā lieliski saglabājušies Jupitera templis – bijušais romiešu templis, kas viduslaikos pārvērsts par kristiešu baznīcu, arī Prokuraciju laukums, Katedrāle, Sudraba un Zelta vārti. Visi šie kultūras pieminekļi var pretendēt uz ievērojamāko kultūras pieminekļu statusu visā Adrijā.

Pilsētas arhitektūra, ar tajā valdošo visdažādāko stilu sajaukumu, ir unikāla. Tas piešķir Splitai neatvairāmu burvību. Pat vietējie iedzīvotāji pelna īpašu uzmanību. Pastāv uzskats, ka šeit dzīvo visskaistākās Horvātijas sievietes. Divas Splitas iedzīvotājas iekarojušas Mis Pasaule titulu. Arī vīrieši ir ievērības cienīgi ar savu garo augumu. Daudzi no viņiem spēlē pasaules slavenākajās basketbola komandās. Bet tie, kas neplūc slavas laurus sportā, piedalās dažādos vēsturiskos uzvedumos un karnevālos. Viens no šādiem uzvedumiem sākas tieši pusdienlaikā, kad Peristila laukumā, bungām dārdot, svinīgā veidā ierodas pats imperators. Šis uzvedums notiek tikai tūrisma sezonas laikā. Vispirms laukumā ierodas senās Romas gvardi un attīra laukumu no tūristiem. Un tad ierodas pats imperators ar savu sievu un sveic klātesošos ar latīņu „Ave”! Bet tālākais jau atkarīgs no pašiem tūristiem. Ja viņi izrāda cieņu, imperators var ar tiem arī pakomunicēt. Ja imperators ar sagaidīšanu ir apmierināts, to norāda viņa rokas augšupvērstais īkšķis. Bet ja ne, kas gan notiktu, ja īkšķis norādītu uz leju...

Tātad, cienījamās dāmas, ja vēlaties nofotografēties ar īstiem Romas leģionāriem – dodieties uz Splitu un nenožēlosiet !

Pēc vēsturiskās pilsētas daļas apskates ieteicam pastaigāties pa brīnišķīgo Splitas krastmalu, kas kļuvusi par Splitas vizītkarti. Ievērību pelna arī tirgus, kurā iespējams iegādāties visdažādākos augļus un arī suvenīrus.

Nākošā pilsēta, ar kuru iepazīsimies šajā ceļojumā, būs senā pirātu pilsētiņa Omiša. Jā, nebrīnieties, tieši pirātu pilsēta, jo vairākus gadu desmitus šeit saimniekoja jūras laupītāji, iedvešot bailes Adrijas jūras jūrniekiem un tirgotājiem. Šeit uz augstas klints, pie Cetinas upes ietekas jūrā, viņi uzcēla nepieejamu fortu.

Šodien Omiša ir viena no gleznainākajām Horvātijas pilsētām, kuras vizītkarte ir brīnišķīgas smilšu pludmales un interesanti suvenīri ar jūras un pirātu tematiku, kā arī lieliska virtuve.

Nakts viesnīcā.

7. DIENA
Šo dienu sāksim ar kārtīgu atpūtu. No rīta visi organizēti slinkojam: sauļojamies pludmalē, izbaudām jūru, fotografējamies ar jūras ežiem, bāžam pirkstus krabju spīlēs un ķeram labākos kadrus pie palmām. Šodien pludmale. Un tikai pludmale! Un bieza jo bieza pretiedeguma krēma kārta! Viss! Nedaudz apdeguši, apdulluši no svelmainās Horvātijas saules, esam gatavi turpmākiem piedzīvojumiem. Mūs gaida noslēpumainā Dubrovnika, par kuru daudzi dzirdējuši, bet maz – redzējuši. Ieņemam vietas autobusā un – uz priekšu!

Un lūk – mūsu priekšā atveras Dubrovniku panorāma. Dubrovnika ir īsta Adrijas pērle, kopš 1979.gada iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ir viena no 3 skaistākajām Renesanses laikmeta pilsētām Eiropā līdzās Venēcijai un Amsterdamai. Bernards Šovs ir teicis: “Tiem, kas meklē paradīzi zemes virsū, jādodas uz Dubrovniku!’’ Un katram ir jāatrod sava paradīze zemes virsū! Iespējams, ka tā būs šī pasakainā Vidusjūras pilsēta, kādreizējā brīvā un lepnā Dubrovnikas republika ar devīzi: „Brīvība netiek pārdota ne par kādu pasaules zeltu.”

Dubrovnikas „zelta periods” ir XV-XVII gs., šajā laikā pilsēta ieguva to izskatu, kādā tā skatāma šodien. Sešu gadsimtu laikā uzceltas cietokšņa sienas (garums – 2 km, platums līdz 6 m un augstums līdz 20 m). Cietokšņa sienas lieliski aizsargāja pilsētu no naidnieku uzbrukumiem. Sienas arī šodien atrodas lieliskā stāvoklī, atvērtas tūristu apmeklējumiem. Cienījamie tūristi ! Lūdzu neatkārtojiet dažu savu priekšgājēju kļūdu, kuri tā arī neuzkāpa Dubrovnikas cietokšņa aizsargmūros, bet ķemmēja suvenīru veikaliņus. Kas nav redzējis Dubrovniku no cietokšņa sienas augstuma – tas nav redzējis neko! Ir arī alternatīva – funikulieris, ar kuru dažās minūtēs iespējams nokļūt senatnīgā franču forta pakājē. Fortu uzcēla franču karaspēks, lai iebaidītu pilsētniekus. No putna lidojuma augstuma Dubrovnika ir neatkārtojama!

Pašā pilsētas centrā var arī peldēties izveidotajā improvizētajā peldētavā, kas ir iekārtota aiz milzīga forta pie cietokšņa sienas.
Dubrovnikā ir arī „civilizēta” pludmale, to iecienījuši vecāka gadagājuma tūristi. Interesanti, ka attālums no Neumas (Klekas) līdz Dubrovnikai ir samērā neliels – ap 70 km, tomēr ūdens temperatūra Dubrovnikā ir ievērojami augstāka. Neticiet ? Iesakām pamēģināt!

Pēc tam, kad būsiet pilsētu iemīlējuši un kādu daļiņu no sirds atstājuši Dubrovnikā, dosimies atpakaļ uz mūsu viesmīlīgajiem apartamentiem. 
Nakts viesnīcā. 
8. DIENA
Šodien mūsu plānos ietilpst iepazīties ar musulmanisko Bosniju un Hercegovinu. Šī diena būs visvieglākā mūsu klejojumu pa Balkāniem laikā ! Mūsu ceļš vedīs uz musulmaniskās Bosnijas un Hercegovinas kontinentālo daļu, seno Illirijas zemi, kādreizējo robežu starp Romas impērijas rietumu daļu un Bizantiju. Citas pilsētas, citi cilvēki, cits dzīves veids...
Pirmā mūsu pietura – Hercegovinas pērle – Kravices ūdenskritumi – lielākie un skaistākie valstī. Ūdenskritumu augstums ir 26 m, platums 120 m. Īpaši jauki, ka ezerā ūdenskritumu pakājē var peldēties. Ezera dibens smilšains, nav akmeņu un nogrimušu koku. Vai nu peldi, vai arī šķērso ezeru pa speciālām laipām. Var mēģināt arī pārbrist... Tieši tādēļ vasaras laikā Kravices ūdenskritumi tūristu un peldēt mīļu vidū ir īpaši populāri. Interesanti, ka pagājušajā gadā septembrī mūsu grupa pie šī ūdenskrituma satika pasaulē populāro kinorežisoru Emiru Kusturicu, viņš mums pamāja ar roku. Un ja jau pats Kusturice izvēlas šo ūdenskritumu kā dekorāciju savai filmai, vai mēs sliktāki ? Dabīga ūdens atrakcija – stāvot nedaudz atstatus no galvenā ūdens krituma zem smalkākām strūklām ir pilnīgs Šarko dušas efekts.

Un vēl – ja gar ūdenskrituma malu uzrāpties nedaudz augstāk, atradīsiet nedaudz mazākus ezeriņus, paslēptus no ļaužu acīm aiz klintīm. Neviļus nāk prātā Afrodites peldvieta, par kuru daudzi dzirdējuši, bet neviens nav redzējis.
Neliels pārbrauciens, un mēs esam neoficiālajā dienvidu Hercegovinas galvaspilsētā Mostarā.

Izvietojusies klinšainajos Neretvas upes krastos, šī senā pilsēta ir interesanta ar divu atšķirīgu reliģiju klātbūtni. Vēl nesenā laikā viens upes krasts skaitījās horvātu puse, otrs – bosniešu. Attiecīgi vienā krastā dzīvoja katoļticīgie, otrā – musulmaņi. Arī šodien Mostaras „musulmaņu” puse atgādina arābu valstis: tirdzniecības būdas ar saulē zaigojošiem traukiem, bižutēriju, vēderdeju kostīmiem, vējā plīvojošiem krāsainiem lakatiem, sastopamas ik uz soļa.
Ievērojamākā Mostaras vieta – Vecā turku pilsēta ar savu neatkārtojamo atmosfēru, nenoliedzami Bosnijā un Hercegovinā ir visskaistākā. Pilsētas vizītkarte – pāri zaļganajiem Neretvas ūdeņiem izliecies Vecais tilts. Šo tiltu 1566. gadā uzbūvēja Mimarams Hairuddins. 1993.gada asiņainajā pilsoņu karā UNESCO aizsargāto tiltu sagrāva horvātu artilērija. Tiltu atjaunoja tikai 2004.gadā. Tagad, tāpat kā pirms daudziem gadsimtiem, vietējie puikas par prieku tūristiem par nelielām naudiņām no tilta lec upē. Dzīve turpinās...

Vecās līkumotās Mostaras ieliņas sauc un aicina aizmirst par laiku un apkārtni. Te ļoti patīkami vienatnē pastaigāties, uzkāpt minaretā, padzert īstu turku kafiju, bodītē nopirkt īstu rahat-lukumu, pārbaudīt turpat uz ielas nopērkamu senlaicīgu kinžalu asmeņu asumu , kā suvenīrus iegādāties speciālo vara turku kafijkanniņu, oriģinālas garšvielu dzirnaviņas, kas vairāk atgādina mākslas priekšmetus, nevis lētas mantiņas...
12 km attālumā no Mostaras atrodas ciematiņš Blagaja.
Nākamā pieturvieta – Blagaja, kur savu tecējumu sāk Buna. Spēcīga ūdens strūkla raujas laukā no milzīgas atveres alā. Virs tās klintis, kur 25 m augstumā ligzdo berkuti un alu baloži. Bunas izteka ir viena no varenākajām Eiropā. Klints pakājē saglabājusies sena dervišu mītne – tekke, uz tās fona ļoti mīl fotografēties tūristi.

Augstu klintīs virs Blagajas miestiņa redzams viduslaiku cietoksnis Herceg-Stejepan - pēdējā Hum valstiņas, mūsdienu Hercegovinas valdnieka hercoga Stepena Vukčiča rezidence. Pa līkloču taciņu līdz cietoksnim iespējams nokļūt 45 minūtēs.
Vēl viena Blagajas iezīme – pie kalnu upes atrodas vairāki restorāni. Pati upe vienkārši burbuļo no foreļu pārpilnības. Liekas, tās pašas prasās tikt uz šķīvja. Tieši tādēļ te esam ieplānojuši pusdienas. Bet ja kāds zivis neēd, iespējams pasūtīt arī gaļas un veģetāros ēdienus. Pusdienu cenas ir pārsteidzoši demokrātiskas. Vai tik nesanāks kārtīga gardēžu pēcpusdiena?
Nakts viesnīcā. 
9. DIENA
Mūsu atpūtas pēdējā dienā piedāvājam ļoti interesantu izbraukumu ar kuģīti pa jūras līci - fišpikniku.

Vīns līst kā upe. Skan aizraujošā horvātu mūzika. 
Krāšņa daba, lielisks laiks, pasakains vīns... Ko gan vēl vēlēties priekš laimīgas dzīves? Nu kamdēļ mums jau rīt jābrauc projām? Varētu taču palikt šajā burvīgajā zemē vēl kādas divas, trīs dienas.

Horvāti ļoti mīl kādu teiksmu: kad Dievs tautām dalīja zemes, viņš vāciešiem iedalīja Vāciju, frančiem – Franciju, itāļiem – Itāliju, vienu vārdu sakot visas zemes izdalīja, bet par horvātiem piemirsa. Atnāca horvāti pie Dieva un saka: „Kā tad tā ,Kungs, visiem zemes iedalīji, bet par mums aizmirsi”. Dievs padomājis un teicis: „Nu, ja tā sanācis, tad ņemiet to, ko biju atstājis pats sev” – un atdeva viņiem Horvātiju. Žēl gan, ka Dievs šo zemi atdeva horvātiem, bet ne mums… Nu ko, laiks posties uz mājām.
Nakts viesnīcā. 
10. DIENA
Izbraukšana no viesnīcas. Pārbrauciens uz Ungāriju. Pusdienu pauze. Pārbrauciens uz Poliju.
Nakts viesnīcā.
11. DIENA
Brokastis. Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Iebraukšana Rīgā ~ 24.00.
P.S. Maršrutā iespējamas nelielas izmaiņas.
Rezervēt
JA JUMS IR RADUŠIES KĀDI JAUTĀJUMI, LŪDZU, ZVANIET: (+371) 28-445-288
Tūres datumi
Datums
Vietu skaits
Cena
+ ekskursiju pakete
Cena bez
ekskursiju paketes
18.07.2019
-
28.07.2019
10+
- APRĒĶINĀT CEĻOJUMU
€490
01.08.2019
-
11.08.2019
10+
- APRĒĶINĀT CEĻOJUMU
€490
15.08.2019
-
25.08.2019
10+
- APRĒĶINĀT CEĻOJUMU
€490
29.08.2019
-
08.09.2019
10+
- APRĒĶINĀT CEĻOJUMU
€520
12.09.2019
-
22.09.2019
10+
- APRĒĶINĀT CEĻOJUMU
€520
Tūres ilgums

11 dienas

Izbraukšana/Atgriešanās

Izbraukšanas vieta: Rīga, Turgeņeva iela, pretī Zinātņu Akadēmijai

Izbraukšana: 06:00
Atgriešanās: Vēlu vakarā/naktī